Tuvākie pasākumi
Jautājums domei
Ķeguma Novada Ziņas

Aktualitātes

Attēli un video

Jaunumi


Ogres novada pašvaldībā notika VARAM pārstāvju tikšanās ar Ikšķiles, Ķeguma, Lielvārdes un Ogres novada deputātiem.

18. jūlijā Ogres novada pašvaldībā notika Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pārstāvju tikšanās ar Ikšķiles, Ķeguma, Lielvārdes un Ogres novada deputātiem, lai pārrunātu ministrijas piedāvāto reformas modeli.

 

VARAM ministrs Juris Pūce iepazīstināja klātesošos ar plānotās Administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību un galvenajiem ieguvumiem. Viņš norādīja, ka šobrīd valsts teritorijā ir izveidota neviendabīga administratīvi teritoriālā struktūra gan pēc pašvaldības apsaimniekotās teritorijas platības, gan iedzīvotāju skaita, taču visām pašvaldībām ir jānodrošina vienādas funkcijas.

 

Galvenie reformas mērķi ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas teritorijas, kas nodrošina kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām un spēj patstāvīgi izpildīt autonomās funkcijas. Administratīvo teritoriju izveides kritēriji ir ģeogrāfiski vienota teritorija, tā ir reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, izņemot Pierīgu, pašvaldība patstāvīgi spēj nodrošināt likumā noteikto autonomo funkciju izpildi un ilgtspējīgu ekonomisko attīstību, kā arī tajā ir vismaz viena perspektīva vidusskola.

 

Savukārt kā galvenie ieguvumi tika atzīmēta iespēja būtiski optimizēt pašvaldību institūciju darbību, kas tiešā veidā ietekmētu gan pakalpojumu izmaksas, gan to sniegto kvalitāti, tādejādi lietderīgāk izmantot valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus. Iedzīvotāju interesēs būtiski ir teritorijas attīstību plānot kopsakarībās ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, ap kuriem veidojas augstāka ekonomiskā aktivitāte un pieprasījums pēc pakalpojumiem. Teritoriālās reformas rezultātā samazināsies pašvaldību deputātu kopskaits valstī, kas nākotnē nodrošinātu augstāku konkurētspēju ievēlējamo deputātu kopumam.

 

J. Pūce uzsvēra, ka pašvaldību kapacitātes ir nepieciešams līdzsvarot, panākot, ka pašvaldības nav sašķeltas savās ambīcijās un tām būtu nodrošinātas līdzvērtīgas iespējas attīstībai. Svarīgi ir novērst pretrunas starp pilsētu un ap to esošo lauku teritorijām. Lielākām pilsētām ar tām pieguļošām lauku teritorijām jādarbojas vienotā administratīvā, ekonomiskā un saimnieciskā vienībā.

 

Pētījumu biznesa virziena vadītājs Jānis Turlajs esošo situāciju atspoguļoja arī kartēs, atzīmējot, ka pašlaik publiskais sektors strādā neproduktīvi, kas demotivē uzņēmējus investēt Latvijā. Administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir kaut ko mainīt šajā sakarā. Reformas rezultātā tiks radīta vienlīdzīgāka situācija visā valstī, jo apvienojoties pašvaldības kļūs jaudīgākas un ilgtspējīgākas, spēs produktīvāk izmantot pieejamo finansējumu. Vienas no dārgākajām pašvaldības funkcijām ir izglītība un sociālā aprūpe, kas kļūs arvien aktuālāka, ņemot vērā, ka valstī sabiedrība kopumā noveco. Daudzas pašvaldības tādā sadalījumā, kā tas ir šobrīd, šīs funkcijas nespēj nodrošināt vai to nodrošināšana, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir neadekvāti dārga.

 

Pašvaldību deputātiem bija iespēja uzdot jautājumus un sniegt savus ierosinājumus, kā efektīvāk īstenot teritoriālo reformu.

 

Ikšķiles novada pašvaldība norādīja, ka neiestājas ne pret Ogres, ne Ķeguma, ne Lielvārdes novadu, bet vēlas palikt neatkarīgi, jo spēj nodrošināt visas pašvaldības funkcijas. Viņi arī uzsvēra, ka Ikšķile ir pašpietiekama pašvaldība, kas ar savu līdzšinējo darbību ir sasniegusi labus sociālekonomiskos rādītājus.


Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis norādīja, ka būtība ir tāda, ka jebkurš novada centrs varētu būt pašpietiekams, un tāds tas arī būtu, ja nebūtu tik liela lauku teritorija, jo nauda, ko tērē laukos ir uz pusi lielāka nekā pilsētā. “Protams, šīs reformas rezultātā pilsētas būs zaudētāji, bet lauku teritorijas ieguvēji. Uzskatu, ka tas ir pareizi, jo mums jāapzinās, ka dzīvojam vienā, nevis dažādās valstīs, un jāuzņemas atbildība par lauku teritorijām, ieguldot to attīstībā un izlīdzinot naudas plūsmu starp pilsētām un lauku teritorijām”, uzsvēra E. Helmanis.

 

Lielvārdes novada pašvaldības domes pārstāvji norādīja, ka reforma ir nepieciešama, taču līdz galam nav pārliecības par to, vai tā izdosies, ja pie tās neturpinās strādāt arī turpmāk. Arī viņi piekrita, ka nevar salīdzināt pašvaldību, kurām ir liela lauku teritorija, attīstību un sociālekonomiskos rādītājus ar tām, kurām šādu teritoriju nav.

 

Savukārt Ķeguma novada pašvaldības pārstāvji atzīmēja, ka būtu nepieciešams izvērtēt 2009. gada reformu un tajā noteiktos kritērijus, lai saprastu, kuras pašvaldības šos kritērijus ir izpildījušas, jo šajā reformā kritēriji tiek pilnībā mainīti un tā ir uzskatāma kā jauna teritoriāla reforma nevis tās turpināšana, kā to norāda VARAM.

 

Kopumā pašvaldību deputāti norādīja, ka tikšanās palīdzēja saprast daudzas neskaidrības, taču nevar piekrist visam, ko VARAM plāno ietvert reformas modelī, turklāt joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu.

 

Intensīvas konsultācijas ar novadu deputātiem visā Latvijā norisināsies līdz šī gada 2.augustam. Ikviens tiek aicināts sniegt savus priekšlikumus, sūtot tos uz e-pastu This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

 

Par Administratīvi teritoriālo reformu VARAM rudenī plāno rīkot diskusijas ar novadu iedzīvotājiem.

 

Informācijai:

Saeima 2019. gada 21. martā pieņēma lēmumu “Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu”, proti, turpināt 1998. gadā iesākto administratīvi teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.

IMG_4734
IMG_4734
IMG_4739
IMG_4739
IMG_4741
IMG_4741
IMG_4745
IMG_4745
IMG_4746
IMG_4746
IMG_4759
IMG_4759
IMG_4776
IMG_4776
IMG_4782
IMG_4782
IMG_4809
IMG_4809

Informācija un fotomateriāli iegūti no www.ogresnovads.lv

 

Fakti par novadu

Platība
490 km2
Iedzīvotāju skaits
5822
Pašvaldības ceļu garums
244 km
Nodarbinātības procents
97,5 %

Noderīgas saites