Tuvākie pasākumi
“Bērnu, jauniešu un vecāku žurija”
Izglītojošs > Atpūta
No 21.05.2020 līdz 01.12.2020
Ķeguma “Veselības apļi 2020”
Sports > Sacensības
No 15.06.2020 līdz 24.08.2020
Rembates “Veselības apļi 2020”
Sports > Sacensības
No 17.06.2020 līdz 26.08.2020
ĶEGUMA SURF PARTY
Sports > Atpūta
07.08.2020 16.00
Lekcija Birzgalē
Sabiiedrība > Sanāksme
14.08.2020
Jautājums domei

Aktualitātes

Attēli un video

Aktualitātes


Tuvojoties Latvijas simtgadei apzināmies, ka mūsu Latvijas lielākā bagātība ir cilvēki mums līdzās.

Ķeguma novadā dzīvo vienkārši, godīgi sava darba darītāji, kuriem daudzie vēstures notikumi, negaidītie likteņa pavērsieni atstājuši spilgtas, neaizmirstamas atmiņas... Viņu dzīves lappusēs „laikmeta griežos” piedāvāju ieskatīties arī jums.

Austra Petroviča, kurai šobrīd ir 83 gadi, Rembates „Zarumi” mājās nodzīvojusi visu mūžu. Mājām ir sena un interesanta vēsture, tās kādreiz ir piederējušas baronam fon Rotenfeldam, bet šobrīd tajās dzīvo un saimnieko nu jau piektā Austras kundzes ģimenes paaudze – dēls ar ģimeni.

Pirmās dzīves atmiņas saistās ar darbu tēva saimniecībā, kuras platība bija 40 hektāri. 18 govis, 3 darba zirgi, sivēni, bekoni un mājputni. Bērni, jau mazi būdami čakli strādāja lauku darbus. Austras kundze jau no 6 gadu vecuma strādājusi saimniecībā, viņas onkulis iemācījis dažādus lauku darbus, un no 14 gadiem Austrai ir uzticēti arī grūtie aršanas darbi. Saimniecībā saražoto produkciju un labību tirgot veduši uz Rīgu. Lielos labības laukus apstrādāt un novākt kooperējušies ar kaimiņu zemniekiem. Pie mājas bijis liels ābeļu dārzs, daudz ķiršu.

Austras kundze ir mācījusies Rembates skolā, kas atradusies tuvu pie mājām. Šajā pat skolā dzīves gudrības apguvuši abi Austras dēli un mazbērni. Laikā, kad par skolotāju strādājis Vilnis Steps, ap skolu sastādītas daudzas ābelītes, izveidoti lauciņi, kuros čakli strādājuši bērni. Diemžēl pēc 140 gadu darbības skolu slēdza.

Austras kundzes darba mūžs pagājis kolhozos „Cīņa” un „Uzvara”. 43 gadi nostrādāti cūku fermā, veicot ļoti smagu darbu.

Brīvajā laikā dziedājusi Rembates korī, vairākkārt piedalījusies Dziesmu svētkos. Bieži ar kolhozniekiem devusies tuvākās un tālākās ekskursijās. Austras kundze bijusi izslavēta saimniece. Lielākos un mazākos godos gatavojusi ēdienus, klājusi galdus un priecājusies par apmierinātiem ēdājiem. Visu mūžu ļoti patikuši rokdarbi, adīti džemperi un jakas. Noadīti vairāki simti rakstainu cimdu pāru, arī pašreiz darbīgās rokas nestāv mierā – tiek adītas zeķes. Un tā adot, ir tik daudz neaizmirstamu, arī skumju atmiņu, kā kara laikā 1943.gadā, pie skolas esošajā šķūnī, tika atvesti krievu tautības bērni no Salaspils koncentrācijas nometnes. Tā bija ziema, bet bērni bija basām kājām... Rembatieši ņēma bērniņus savās ģimenēs, arī Austras mājās kādu laiku dzīvoja 2 meitenes.

Bet Austras kundzes dzimtas koks zeļ un kuplo. Vecākais dēls Rīgā strādā par ātrās palīdzības šoferi, jaunākais dzīvo Rembatē un saimnieko dzimtajās mājās. Petrovičiem ir 6 mazbērni un 8 mazmazbērni, kurus dzīves un darba ceļi aizveduši tuvos un tālos ceļos – Ogrē, Rīgā, Ciemupē, arī Vācijā un Īrijā.

Ilga Fisenko ir dzimusi 1937.gadā Rembates „Vecriekstos”. 1949. gadā Ilgas ģimene – māte, vecmāmiņa un 4 nepilngadīgie bērni tiek izsūtīti uz Sibīriju, Tomskas apgabalu, kur nodzīvoti 7 gadi. Tēvs bija aizsargs, viņu arestēja, ielika cietumā un Irkutskā viņu nošāva.

Ilgas kundze 3. un 4. klasē skolā mācījās Sibīrijā, skola atradās 25km no mājām. No 14 gadiem sākusies darba dzīve, vajadzēja ganīt govis. Spilgti atmiņā palikusi Sibīrijas daba – nežēlīgs aukstums, līdz – 50oC, un neparasti skaistais un baisais skats, saulei lecot, kad licies – spilgti sarkanās debesis deg... Vasaras Sibīrijā bija ļoti karstas, bieži lija lietus, gādājot lopiem barību, rokas sāpēja un vienmēr bija tulznās. Vasarā strādnieki dzīvoja „siena balagānos”. Bet ziemā, strādājot fermā, bijis tāds aukstums, ka govis pilnīgi drebējušas.

1956. gadā, 19 gadu vecumā, Ilgas kundze atgriezās Latvijā, bet savās mājās dzīvot atpakaļ netika. Apmetušies uz dzīvi Glāžšķūņu teritorijā un nostrādājusi kolhozā „8.marts” līdz aiziešanai pensijā.

Ilgas kundze bijusi čakla rokdarbniece, daudz adījusi un lasījusi, labprāt gājusi par saimnieci, klājusi galdus godos, cepusi garšīgus pīrāgus un ruletes. Labprāt apmeklējusi teātrus, koncertus, bijusi aktīva, atsaucīga un čakla. Izaudzinājusi dēlu, ir 2 mazmeitas. Lai arī cik sāpīgas būtu atmiņas par Sibīrijā pavadītajiem gadiem, Ilgas kundze ar saviem „likteņa biedriem” katru gadu tiekas represēto salidojumos.

Laimonim Rūdolfam Neimanim šobrīd ir 78 gadi, dzimis Daugaviešu ciemā (tagad atrodas Ķeguma novada Birzgales pagasta teritorijā), mājā, kuru pavasaros itin bieži nopostīja Daugavas plūdi. Tad dzīve Birzgales pagastā, mācības Birzgales skolā, dejojis vietējā deju kolektīvā un līdz iesaukšanai armijā strādājis kolhozā „Druva”.

Armijā nokļuvis Dņeprapetrovskā, bijis tanka vadītājs-mehāniķis, dienējis 3 gadus. Armijas rūpnīcā apguvis virpotāja profesiju, kas noderējusi visā garajā darba mūžā.

1964. gadā Laimonis atgriezies Latvijā, dzīvojis Kaibalā un strādājis Rīgas Vagonbūves rūpnīcā par virpotāju 7 gadus. Tad darbs „Ogres Lauktehnikā”. Lielvārdē par virpotāju nostrādājis no 1972. - 2009.gadam. Darba stāžs – 50 gadi.

No ilgstoša, stāvoša un smaga darba radušās veselības problēmas. Tomēr tas netraucējis čakli strādāt piemājas saimniecībā, audzēt kartupeļus, rūpēties par dārzeņiem siltumnīcā, lasīt grāmatas... Ļoti patīk zvejot, lielākais loms – 2 kg breksis. Savulaik makšķerēt braucis darba kolēģu kompānijā.

Laimoņa kungam bijusi lielā dzīves mīlestība, kas tagad jau vairākus gadus uz šo pasauli raugās no mākoņu maliņas.

90.-tajos gados bijis zemessargos Lāčplēsī, Lielvārdē, vīri esot sargājuši bijušā kolhoza „Lāčplēsis” laukus un īpašumus no garnadžiem.

No 2009.gada Laimoņa kungs dzīvo pansionātā. Ir viena māsa, jauki un sirsnīgi mājas kaimiņi joprojām apciemo veco vīru pansionātā, kur viņš aktīvi un ar prieku piedalās rehabilitācijas piedāvātajās nodarbībās.

Raksts tapis Ķeguma novada pašvaldības Iedzīvotāju iniciatīvas veicināšanas projekta Nr.KNP/2.2-14/17/28 „SAC „Senliepas” veidot sakoptu vidi Ķeguma novada spilgtām personībām, kas dažādās nozarēs un laikos ir devušas nozīmīgu ieguldījumu Ķeguma novada un Latvijas valsts veidošanā un izaugsmē” ietvaros.

 

Raksta autore – Sabīne Gudeiķe

2017.09.15.

 

Fakti par novadu

Platība
490 km2
Iedzīvotāju skaits
5822
Pašvaldības ceļu garums
244 km
Nodarbinātības procents
97,5 %

Noderīgas saites