Tuvākie pasākumi
“Bērnu, jauniešu un vecāku žurija”
Izglītojošs > Atpūta
No 21.05.2020 līdz 01.12.2020
Bērna emocionālā audzināšana
Izzinošs > Pasākums Ģimenei
No 17.08.2020 līdz 28.09.2020
Foto izstāde "Četri gadalaiki"
Kultūra > Izstāde
No 04.09.2020 līdz 28.10.2020
Foto izstāde "Četri gadalaiki"
Kultūra > Izstāde
No 04.09.2020 līdz 28.10.2020
“Ķeguma novada lepnums 2020”
Pašvaldība > Svētki
No 07.09.2020 līdz 16.10.2020
Jautājums domei

Novada ziņas - front page

Ķeguma Novada Ziņas

Aktualitātes

Attēli un video

Dokumentācija


Adopcija –  sveša bērna pieņemšana ģimenē, piešķirot tam visas bērna tiesības, radot vecāku – bērnu attiecības.

Adoptētājs – persona, kas adoptē bērnu, iegūstot ar viņu radniecības tiesiskās attiecības.

 

Bāriņtiesa lemj par:

1) personas atzīšanu par adoptētāju;
2) piekrišanu bērna adopcijai Civillikumā noteiktajos gadījumos; 
3) brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu šķiršanu Civillikumā noteiktajos gadījumos;
4) to, vai Latvijā iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē vai pienācīgu aprūpi;
5) bērna nodošanu adoptētāja aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai;
6) pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu bērnam;
7) adopcijas atbilstību bērna interesēm.

 

Ir nepieciešams, lai adopcijai dod savu piekrišanu visi tās dalībnieki:

1) adoptētājs;
2) adoptējamais, ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu;
3) adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības;
4) aizbildnis.

Māte piekrišanu sava bērna adopcijai nevar dot ātrāk kā sešas nedēļas pēc dzemdībām.

 

Iesniedzamie dokumenti:

Ja bērns dzīvo adoptētāja ģimenē, bāriņtiesa adoptētāju var atbrīvot no nepieciešamības iesniegt:

1) izziņu par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību,
2) dzīves aprakstu,
3) izziņu par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas adoptētāja iedzimtās un iegūtās slimības, ja tādas ir.

Ja adoptētājs ir viens no laulātajiem un otrs laulātais ir atzīts par rīcības nespējīgu vai pazudušu (bezvēsts promesošu) papildus minētajiem dokumentiem bāriņtiesā iesniedz tiesas sprieduma izrakstu vai noraksta kopiju (uzrādot oriģinālu) par otra laulātā atzīšanu par rīcības nespējīgu vai pazudušu.

 Adoptētājs pieteikumam pievieno:

1) adoptējamā dzimšanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu),
2) izziņu par adoptējamā veselības stāvokli,
3) bērna bioloģisko vecāku piekrišanu adopcijai vai,
4) dokumentu, kas apliecina, ka pastāv kāds no šādiem apstākļiem: otrs vecāks ir miris; otra vecāka dzīvesvieta nav zināma; otram vecākam likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības. 

Citi noteikumi:

Adoptētāja personiska piedalīšanās bāriņtiesas sēdē ir obligāta. Citi adopcijas dalībnieki piekrišanu bērna adopcijai izsaka personiski savas dzīvesvietas bāriņtiesā vai iesniedz publiski pie notāra vai bāriņtiesā apliecinātu piekrišanu.

Adoptētājam jābūt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo.

Par adoptētāju nedrīkst būt persona:

1) kura sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
2) kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību un tikumību, -  neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
3) kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas to nekārtīgas pildīšanas dēļ;
4) kurai atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss, jo tā nav pildījusi attiecīgos pienākumus atbilstoši bērna interesēm;
5) kurai ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;
6) kurai tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

 

Laulātie bērnu adoptē kopīgi, izņemot gadījumus, kad:

1) adoptē otra laulātā bērnu;

2) otrs laulātais atzīts par pazudušu (bezvēsts promesošu);

Personas, kas savā starpā neatrodas laulībā, nevar adoptēt vienu un to pašu bērnu.

Adopciju nedrīkst aprobežot ne ar kādiem nosacījumiem vai termiņiem.

Adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz tiesa to apstiprina.

Tiesa var atļaut adoptētājus neierakstīt adoptētā dzimšanas reģistrā kā vecākus, ja šāds adoptētāju lūgums ir pamatots.

Bez adoptētāja piekrišanas ziņas par adopciju līdz bērna pilngadībai nav izpaužamas.

Adoptētais kļūst par adoptētāju ģimenes locekli, un adoptētājs iegūst tiesības īstenot aizgādību. Adoptētajam var piešķirt adoptētāju uzvārdu. Adoptētājs var lūgt adoptējamā uzvārdam pievienot savu uzvārdu, izņemot gadījumus, kad adoptētājam vai adoptējamam jau ir dubults uzvārds. Pēc adoptētāju lūguma tiesa var atļaut mainīt arī adoptējamā personas kodu. Aizliegts mainīt adoptējamā dzimšanas datumu.

Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās. Ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar vecākiem un viņu radiniekiem un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem.

 

Normatīvie akti:

Ministru kabineta noteikumi „Adopcijas kārtība”

 

Fakti par novadu

Platība
490 km2
Iedzīvotāju skaits
5822
Pašvaldības ceļu garums
244 km
Nodarbinātības procents
97,5 %

Noderīgas saites