Tuvākie pasākumi
“Bērnu, jauniešu un vecāku žurija”
Izglītojošs > Atpūta
No 21.05.2020 līdz 01.12.2020
Bērna emocionālā audzināšana
Izzinošs > Pasākums Ģimenei
No 17.08.2020 līdz 28.09.2020
Foto izstāde "Četri gadalaiki"
Kultūra > Izstāde
No 04.09.2020 līdz 28.10.2020
Foto izstāde "Četri gadalaiki"
Kultūra > Izstāde
No 04.09.2020 līdz 28.10.2020
“Ķeguma novada lepnums 2020”
Pašvaldība > Svētki
No 07.09.2020 līdz 16.10.2020
Jautājums domei

Novada ziņas - front page

Ķeguma Novada Ziņas

Aktualitātes

Attēli un video

Dokumentācija


Aizgādnība – personu ar nepilnu vai ierobežotu rīcībspēju personīgo un mantisko interešu, kā arī mantas aizsardzības forma.

Aizgādnis –persona, ko ieceļ vai atbrīvo no tās pienākumiem bāriņtiesa, pamatojoties uz tiesas spriedumu par aizgādnības nodibināšanu vai izbeigšanu

 

Bāriņtiesa saskaņā ar tiesas nolēmumu par aizgādnības nodibināšanu ieceļ aizgādni:

1) personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, kurai rīcībspēju ierobežojusi tiesa;

2) personai, kurai tiesa nodibinājusi pagaidu aizgādnību;

3) personai, kurai rīcībspēju tiesa ierobežojusi izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ;

4) promesošas vai pazudušas personas mantai;

5) testamenta izpildīšanai.

6) Bāriņtiesa saskaņā ar notāra taisīto notariālo aktu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam ieceļ aizgādni mantojumam.

 

Bāriņtiesa pārliecinās, vai par aizgādni izraudzītajai personai ir nepieciešamās spējas un īpašības, kā arī noskaidro aizgādnībā esošās personas viedokli par ieceļamo aizgādni.

 

Bāriņtiesa, aizstāvot aizgādnībā esošās personas mantiskās intereses, Civillikumā paredzētajos gadījumos, ievērojot tiesas spriedumā noteikto:

1) lemj par atļauju pieņemt vai atraidīt aizgādnībā esošajai personai piekritušo mantojumu;

2) lemj par aizgādnībā esošajai personai piederošās mantas pārdošanu par tirgus vērtību vai izsolē;

3) lemj par aizgādnībā esošajai personai piederoša nekustamā īpašuma (ja tā vērtība nepārsniedz 14 000 euro) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām;

4) lemj par aizgādnībā esošajai personai piederoša nekustamā īpašuma (ja tā vērtība pārsniedz 14 000 euro) atsavināšanas, ieķīlāšanas vai apgrūtināšanas ar citām lietu tiesībām lietderīgumu;

5) lemj par īpašuma iegūšanu aizgādnībā esošajai personai;

6) seko, lai aizgādnis nerīkojas ar aizgādnībā esošajai personai piederošu mantu bez bāriņtiesas atļaujas, ja tā saskaņā ar likumu ir nepieciešama;

7) pārbauda, vai aizgādnis noskaidro aizgādnībā esošās personas viedokli un gribu un pārvalda mantu atbilstoši šīs personas interesēm un normatīvo aktu prasībām.

 

Bāriņtiesa katru gadu līdz 1.februārim, kā arī aizgādni atlaižot vai atstādinot, saņem un pārbauda aizgādņa iesniegto norēķinu. Bāriņtiesas priekšsēdētājs apstiprina norēķinu.

 

Bāriņtiesa, aizstāvot aizgādnībā esošās personas intereses:

1) lemj par tās laulības līguma slēgšanu saskaņā ar Civillikuma 114.pantu;

2) uzrauga, lai aizgādnis Civilprocesa likuma 270.2 panta otrās daļas noteiktajā termiņā iesniedz tiesā pieteikumu par obligāto rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu personai ar rīcībspējas ierobežojumu, kā arī sniedz tiesai informāciju, kurai ir nozīme lietā par rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu;

3) informē prokuratūru, ja aizgādņa kavēšanās dēļ ir nepieciešama rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšana aizgādnībā esošās personas interesēs;

4) izšķir domstarpības starp aizgādnībā esošo personu un tās aizgādni un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu. Ja aizgādnībā esošā persona vai tās aizgādnis uzskata pieņemto lēmumu par nepareizu, prasību tiesā var celt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

Bāriņtiesa lemj par aizgādņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas, ja:

1) tiesa aizgādnībā esošajai personai atcēlusi rīcībspējas ierobežojumu un izbeigusi aizgādnību garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ, aizgādnis iesniedzis bāriņtiesai galanorēķinu un nodevis attiecīgajai personai mantu, kas atradusies viņa pārvaldībā;

2) tiesa aizgādnībā esošajai personai izbeigusi pagaidu aizgādnību garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ vai beidzies tiesas nolēmuma darbības termiņš par pagaidu aizgādnības nodibināšanu, aizgādnis iesniedzis bāriņtiesai galanorēķinu un nodevis attiecīgajai personai mantu, kas atradusies viņa pārvaldībā;

3) ir zuduši apstākļi, kas bija par pamatu rīcībspējas ierobežojumam un aizgādnības nodibināšanai personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, tiesa atcēlusi rīcībspējas ierobežojumu un izbeigusi aizgādnību;

4) tiesa izbeigusi aizgādnību promesošas vai pazudušas personas mantai;

5) ir stājies likumīgā spēkā tiesas nolēmums vai notārs izdevis apliecību par mantojuma pieprasītāja tiesībām un aizgādnis pret parakstu nodevis mantojumu kopā ar galanorēķinu tiesas vai notāra apstiprinātajiem mantiniekiem un iesniedzis galanorēķinu bāriņtiesai.

 

Normatīvie akti:

Bāriņtiesu likums
Civillikums
Civilprocesa likums

 

 

Fakti par novadu

Platība
490 km2
Iedzīvotāju skaits
5822
Pašvaldības ceļu garums
244 km
Nodarbinātības procents
97,5 %

Noderīgas saites