LV100


Aizvadīti XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki.

1.jūlijā Rīgā tika aizvadīts XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku atklāšanas gājiens, kurā vairāk kā 40 000 dalībnieku no Brīvības pieminekļa devās pa Brīvības ielu. Gājienā devās 189 Ķeguma novada kolektīvu dalībnieki no septiņiem amatiermākslas kolektīviem: VPDK „Kadiķis”, SDK „Ķegums”, jauktā kora „Lins”, pūtēju orķestra „Birzgale”, sieviešu kora „Pērles”, VPDK „Dejotprieks” un Tomes dāmu vokālā ansambļa.

Gājienā, kopā ar Ķeguma novada kolektīviem, devās arī Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Raivis Ūzuls, kurš teica: „Liels prieks un lepnums par mūsu kolektīviem, kuri pārstāv Ķeguma novadu un cildina mūsu tautas tradīcijas XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos, kas šogad aizrit simtgades noskaņā.”

Liels paldies Ķeguma Tautas nama vadītājai Dacei Māliņa, kura parūpējās par vienotu svētku dalībnieku koptēlu.

Gājiens noslēdzās īpašā, tikai dalībniekiem iekārtotā, Svētku kvartālā – Skonto stadionā. Pēc gājiena norisinājās Atklāšanas koncerts Dziesmu un deju svētku dalībniekiem, kurā piedalījās vairāki Latvijā pazīstami un godalgoti mākslinieki.

SDK „Ķegums” (vadītājs Juris Driksna, koncertmeistare Sarmīte Viļuma) Rīgā ieradās jau pirms visiem Ķeguma novada kolektīviem, jo piedalījās 2.jūlija Arēnā Rīga koncertā „Vēl simts gadu dejai”. Kolektīvs tika uzaicināts piedalīties šajā īpašajā pasākumā, jo, pēc skates rezultātiem, ir piektajā vietā Latvijā labāko senioru deju kolektīvu vidū! Kā stāsta paši kolektīva dalībnieki: „Emocijas nevar izstāstīt, tās ir jāizjūt. Atskatoties uz Deju svētkos piedzīvoto, jāsaka, ka tieši šis koncerts visvairāk paliks atmiņā, jo emocijas bija daudz spēcīgākas – līdz pat asarām.” Koncertā SDK „Ķegums” dejoja trīs dejas, kā arī piedalījās noslēguma dejā. Kā rodas un kas rada latviešu skatuvisko deju? Atbildes uz šo jautājumu koncerta apmeklētāji varēja rast, ieskatoties horeogrāfu dzīves gājumā un radītajās dejās un izzinot, kā dejas raksts sasaucas personību, laikmetu un iedvesmas avotiem. Koncertā tika iekļautas 17 horeogrāfu – Aijas Baumanes, Agra Daņiļeviča, Ilmāra Dreļa, Jāņa Ērgļa, Taigas Ludboržas, Imanta Magones, Ilzes Mažānes, Artas Melnalksnes, Viļa Ozola, Jāņa Purviņa, Guntas Skujas, Alfrēda Spuras, Harija Sūnas, Ulda Šteina, Helēnas Tangijevas-Birznieces, Ulda Žagatas un diasporas horeogrāfa Viļņa Birnbauma – dejas, ko skatītājiem atklāja vairāk nekā 1300 dejotāju.

5.jūlijā Mihaila Čekova Rīgas Krievu teātrī, Dziesmu svētku laicīgās mūzikas vokālo ansambļu koncertā „Laiku viju gredzenā” trīs dziesmas dziedāja Tomes Tautas nama dāmu vokālais ansamblis (vadītāja Ingrīda Klepere, koncertmeistars Antonijs Klepers).  Kā stāsta ansambļa dalībniece un Tomes Tautas nama vadītāja Sarmīte Pugača: „Šajā koncertā tika uzaicināti piedalīties 11 Latvijas labākie vokālie ansambļi. Liels paldies Ditai Tomsonei, koncerta mākslinieciskajai vadītāja, diriģentei un mūzikas pedagoģei par to, ka tikām uzaicinātas un par ticību mūsu kolektīva spējām. Lepnums par to, ka mūsu mazā pagasta kolektīvas ir starp šiem 11 labākajiem.” Koncertā Latviešu komponistu oriģināldziesmas un tautas dziesmu apdares a cappella savienoja solo mākslinieku – Valda Muktupāvela un Reiņa Sējāna  – instrumentālas un vokālas improvizācijas. Savukārt 7.jūlijā Tomes dāmu vokālais ansamblis uzstājās, nodziedot četras dziesmas, Vecrīgas ielās un laukumos ielu koncertos, kuros muzicēja vokālie ansambļi. S.Pugača: „Gan kā tautas nama vadītāja, gan kā ansambļa dalībniece jau no 1990. gada vēlos pateikt lielu, lielu paldies savām dāmām par viņu ieguldījumu Tomes pagastā un Ķeguma novadā dziesmu skanēšanā! Paldies, ka man ir bijusi iespēja dziedāt šai kolektīvā un, ka man kā tautas nama vadītajai ir bijusi iespēja būt ar šo kolektīvu kopā vairāk kā 20 gadus!”

6.jūlijā Birzgales pūtēju orķestris (vadītājs Laimonis Paukšte, asistente Līga Paukšte) apvienojās ar Salaspils pūtēju orķestri un izpildīja deviņus skaņdarbus pūtēju orķestru Dižkoncertā. Jau kopš 2003.gada, kad tika iedibināta pūtēju orķestru Dižkoncerta tradīcija, šis notikums ikreiz pārsteidz ar jauniem izteiksmes līdzekļiem un kvalitatīvām inovācijām. Šoreiz Dižkoncerts notika Esplanādē – vietā, kur 20. gadsimta sākumā izskanējuši vairāki Dziesmu svētku koncerti. Piecarpus stundas garajā koncerta programmā iekļauta tikai latviešu komponistu oriģinālmūzika, aranžējumi un tautas dziesmu apdares, ko spēlēja Latvijas novadu apvienotie pūtēju orķestri, bet noslēguma daļā – dižorķestris ar 500 pūtēju orķestru dalībniekiem.

7.jūlijā VPDK „Kadiķis” (vadītājs Juris Čakans, koncertmeistare Māra Sirmā), SDK „Ķegums” (vadītājs Juris Driksna, koncertmeistare Sarmīte Viļuma) un VPDK „Dejotprieks” (vadītāja Mārīte Petrovska, koncertmeistare Inese Martinova) uzstājās Daugavas stadiona lieluzvedumā „Māras Zeme”. Koncertā vairāk nekā 18 tūkstoši visu paaudžu dejotāju izdejoja mūsu tautas vēstures nozīmīgākos brīžus no pirmsākumiem līdz šodienai, no baltu cilšu sanākšanas Daugavas krastos un laika, kad pirmoreiz minēts sarkanbaltsarkanais karogs, līdz Latvijas Republikas simtgades svinībām.

VPDK „Dejotprieks” lieluzvedumā „Māras Zeme” nodejoja četras dejas, kā arī piedalījās fināldejā. Savukārt SDK „Ķegums” XVI Deju svētkos izdejoja trīs dejas. VPDK „Kadiķis” šajos svētkos dejoja visas piecas D grupas dejas. Kā stāsta pats kolektīvs: „Mēs piepildījām savu sapni. Kad uz laukuma kopā ar jauniešu deju kolektīviem bija tikai 19 Latvijas vidējās paaudzes deju kolektīvi un dejoja 12 pāru deju „Ir 1873.gads. Dimd Rīga (Manai dzimtenei)”, arī Kadiķis bija viens no tiem un no sirds nodejoja šo cēlo Alfrēda Spuras deju, pēc kuras sekoja aplausu vētra.”

8.jūlijā Jauktais koris „Lins” (vadītāja Maira Līduma, koncertmeistare Ginta Eisaka un Zane Tāluma) un sieviešu koris „Pērles” (vadītāja Evita Reinsone, koncertmeistare Inese Martinova) piedalījās Mežaparka lielās estrādes noslēguma koncertā „Zvaigžņu ceļā”. Noslēguma koncerta ieceres pamatā – iziešana pa Zvaigžņu ceļu caur vairākiem likteņa, vēstures, paaudžu un dabas lokiem un krustcelēm, lai beigās pa Piena Ceļu atgrieztos mājās… Katrā no koncerta lokiem (daļām) tika ietvertas laika griežu liktenīgās dziesmas un latviešu profesionālās kormūzikas spilgtākie darbi.

Pateicoties Rembates pagasta kultūras pasākumu organizatores Lienes Lazdiņas iniciatīvai, Ķeguma novads bija viens no nedaudz vairāk kā 40 Latvijas pašvaldībām, kurā tika rādīts svētku kulminācijas notikumus uz lielā ekrāna, atsaucoties uz Svētku rīkotāja – Latvijas Nacionālā kultūras centra – un Latvijas Televīzijas aicinājumam pieteikties bezmaksas sublicencei Dziesmu un deju svētku pasākumu pārraidīšanai publiskajā vidē, lai izbaudītu to Dziesmu svētku īpašo kopā būšanas prieku.

8.jūlijā dalībniekus, pirms noslēguma koncerta, pārsteidza Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Raivis Ūzuls, ierodoties skolā, kurā uzturējās mūsu novada kolektīvi, un pasniedzot visiem gardas kūkas. R.Ūzuls saka: „Liels paldies ikvienam, kurš iesaistījās mūsu kolektīvu atbalstīšanā, sagatavošanā un izaugsmē šo gadu laikā. Paldies ikvienam kolektīva dalībniekam, kurš ar savu ieguldīto darbu nes gan kolektīva, gan Ķeguma novada vārdu Latvijā. Deju svētku lieluzvedums pierāda, ka pat vismazākajam elementam ir neizsakāmi liela nozīme kopējā ornamenta veidošanā, savukārt Dziesmu svētki liek apzināties mūsu kopējās balss spēku un varenumu. Ķeguma novads var būt lepns ar tik talantīgiem, entuziastiskiem un strādīgiem cilvēkiem, kādi ir mūsu kolektīvos!”

1
1
2
2
3
3
4
4
5
5
6
6
7
7
8
8
9
9
10
10
12
12
13
13
14
14
15
15
16
16
18
18
19
19
20
20
21
21
22
22
23
23
24
24
25
25
26
26
27
27
28
28
29
29
 
Evijas Trifanovas, Jāņa Putniņa, Mareka Gaļinovska, Ilmāra Znotiņa, Vil Muhametshin, Aivara Liepiņa un Ķeguma novada koletīvu foto
Latvijas Nacionālā kultūras centra arhīvs

Fakti par novadu

Platība
490 km2
Iedzīvotāju skaits
5822
Pašvaldības ceļu garums
244 km
Nodarbinātības procents
97,5 %

Noderīgas saites