Vēsture


Ķeguma vārds zināms katram Latvijā, vispirms saistībā ar pirmās elektrostacijas celtniecību (1936.g.).
 
Ķeguma teritorija atrodas Vidzemes reģionā pie Rīga-Daugavpils dzelzceļa (1936.g.) un šosejas (1938.g.).
Izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis: Rīga - 45km, Ogre - 11km, Lielvārde - 6km. Pilsēta krustcelēs.
Gadu gaitā pakāpeniski pilnveidojoties Ķegums ieguva arvien jaunus nosaukumus:
no 1936.gada līdz 1948.gadam apdzīvota vieta;
no 1948.gada līdz 1969.gadam strādnieku ciemats;
no 1969.gada līdz 1971.gadam pilsētciemats;
no 1971.gada līdz 1993.gadam ciemats;
no 1993.gada līdz 2002.gadam pilsēta ar lauku teritoriju;
no 2002.gada oktobra - Ķeguma novads.
Pilsētas statuss Ķegumam piešķirts 1993.gada 11.martā. Pilsētas ģerbonī - zilā laukā zelta saule staru vainogā.
Pilsētas teritorija aizņem 3km garu un 2,5km platu joslu gar Daugavas labo krastu. Attīstās būvniecība, vairāk kā 40 ielas 6,8 kvardrātkilometu teritorijā.
Upes kreisajā krastā atrodas pilsētas lauku teritorija - Tome. Daugavas krasti, pēc paceltā ūdenslīmeņa HES ūdens krātuvē, grūti izmantojami peldvietām.
2002.gada oktobrī apvienojoties Ķeguma un Rembates pašvaldībām izveidojas Ķeguma novads. Ķeguma pilsēta kļūst par jaunizveidotā novada administratīvo centru.
Attīstās individuālā būvniecība. Lielākajās iestādēs - Ķeguma HES strādā vairāk kā 100 darbinieku, Ķeguma komercnovirziena vidusskolā mācās vairāk kā 400 skolēnu, strādā vairāk kā 50 pedagogu. Par iedzīvotāju veselību rūpējas veselības aprūpes mājas jeb ambulances kolektīvs, sociālās aprūpes mājas kolektīvs un aptieka.
Par labklājību gādā sociālā dienesta un bāriņtiesas ļaudis. Kultūras dzīvē iespējas radoši darboties gan tautas namā, gan skolā un pirmsskolas izglītības iestādē "Gaismiņa".
Liela daļa iedzīvotāju strādā Ogrē, Rīgā.
Materiāls tapis sadarbībā ar novadpētnieci Rutu Andersoni 

Fakti par novadu

Platība
490 km2
Iedzīvotāju skaits
5884
Pašvaldības ceļu garums
244 km
Nodarbinātības procents
95 %

Noderīgas saites