Ķeguma pilsētas vēsture


1914. gadā tika izveidots Daugavas pētījumu plāns.
1936. gada 30. jūlijā Latvijas Ministru kabinets apstiprināja zviedru firmas iesniegto hidrocentrāles būves projektu uz Daugavas pie Ķeguma.
1936. gadā sākas Ķeguma elektrostacijas celtniecība.
1936. gadā tika uzcelta dzelzceļa stacijas ēka.
1937. gadā Valsts prezidents Kārlis Ulmanis ievieto vēstījumu kapsulā.
1937. gada oktobrī bija gatavas VES strādnieku barakas.
1939. gadā Ķegumā Daugavas krastā pie senās muižas ceļa novietoja milzu akmeni –  Lāčplēša gultu.
1939. gadā tika uzcelts pasts.
1939. gadā tika paplašināta Ķeguma dzelzceļa stacijas ēka.
1939. gada 15. oktobrī palaida pirmo Ķeguma VES agregātu, gadu vēlāk otro un trešo.
1939. gada 22. decembrī Valsts prezidents parakstīja likumu par Valsts elektrības uzņēmuma „Ķegums” nodibināšanu.
1941. gada rudenī izpostīja VES agregātus – tilta garos pārlaidumus.
1947. gadā ar daudzu rūpnīcu atbalstu atjaunoja Ķeguma VES.
  
1948. gada 1. septembrī tika atklāta pirmā skoliņa.
 
Līdz 1949. gadam Ķegums bija Rembates pagastā.
1949. gada 16. jūnijā LPSR AP dekrēts Ķeguma apdzīvotai vietai piešķīra Ķeguma strādnieku ciemata nosaukumu, nodibinot strādnieku ciemata izpildkomiteju un pakļaujot Ogres rajonam.
1951.gadā tika uzcelts Tautas nams un tam pretī labiekārtota Daugavmala.
1960. gadā, līdz ar administratīvo rajonu reorganizāciju, Ķeguma ciemata teritorijai pievienoja bijušā Baldones rajona Tomes pagastu un kolhoza „Tome” teritoriju ar 2263 ha lielu kopplatību.
1973. gadā tika uzcelta Domes ēka.
1976. gada 11. augustā Lāčplēša akmeni aizveda atpakaļ uz Lielvārdi, uz savu īsto vietu – Daugavas krastu pie A. Pumpura muzeja.
1976. – 1979. gadam Daugavas kreisajā krastā uzcēla HES-2.
1981. gada 10. oktobrī tika atklāta tagadējā Ķeguma komercnovirziena vidusskola.
1984. gadā darbu sāka bērnudārzs „Gaismiņa”.
1986. gada 20. septembrī VES tilta slodzes pārbaudi neizturēja tilta garais pārlaidums, vēsturē palika tilta arkas.
1988. gadā darbu sāka veselības aprūpes māja jeb ambulance.
1989. gadā izstrādāja Ķeguma HES-1 rekonstrukcijas projektu.
1989. gadā sestdienās skolās vairs nenotieka mācības.
 

Fakti par novadu

Platība
490 km2
Iedzīvotāju skaits
5884
Pašvaldības ceļu garums
244 km
Nodarbinātības procents
95 %

Noderīgas saites