Tomes pagasta vēsture


Tome piekļaujas Daugavas kreisajam krastam 0,5-5 km platā un 24 km garā joslā. Teritoriju saposmo vairākās daļās Baldones - Vecumnieku mežu masīvi, gar kuriem ir teritorijas D un DR robeža. Paralēli Daugavai caur Tomi iet Jaunjelgavas - Ķekavas asfaltētā šoseja. Tuvākā dzelzceļa satiksme ir no stacijas Ķegums.
 
Tome bijusi sen apdzīvota. Nariņu senkapos veiktie arheoloģiskie atradumi 1966.gadā liecināja par lībiešu apmetni. Atrastās senlietas datējamas ar 11.-12. gadsimtu (agrā feodālisma laiku).
 
Senie lībieši, meklēdami labākās dzīves vietas, šeit atnākuši no Kurzemes. Daudz māju nosaukumos lībiska skaņa.
Ievērojami Tomes apvidus uzplaucis hercoga Jēkaba valdīšanas laikā.
1640-jos gados, līdz ar rūpniecības rašanos, Tomē pie vēlākās Annas pusmuižas attīstījās ciemats. Tanī apmetās arī tirgoņi, izmantojot tranzītceļu no Lietuvas caur Vecmuižu, Tomi uz Rīgu.
 
Ciemata labklājībai sevišķi labvēlīga bija liellaivu osta Daugavā pie Grīvām (toreiz Tomes muiža) un tuvumā esošā baznīca.
 
Pie Daugavas Tomē bija: selpetra vārītava (šeit mājas Sārmuļi), kaļķu, darvas cepļi, papīrdzirnavas (1660.-1740.), stikla ceplis (1650.-1710.), pulvera dzirnavas (1645.-1658.), vietu arī tagad sauc par Pulverķi, mucenieku darbnīcas u.c.
 
Papīra ražošanu izgudroja Ķīnā Cai-Luņs (105.g.). Pirmā vieta, kur Latvijā sāka ražot papīru, ir Tomes muiža. Tur 1667.g. uz Dzirnavupītes iedarbināja dzirnavas.
 
Lielu postu uzņēmumiem nodarīja 1709.gada plūdi. Pēdējie uzņēmumi Tomē slēgti 18.gadsimta beigās.
 
Upe un mežu masīvs Tomi nošķir no blakus ciemiem. Tomes adrese daudzkārt mainījusies: 
- līdz 1925.gada 1.aprīlim Tomes pagasts pieder Bauskas apriņķim, 
- tad kādu laiku Rīgas apriņķim, 
- īsu laiku Vecmuižas pagastam, 
- īsu laiku Ogres apriņķim, 
- 4 gadus Baldones rajona Daugmales ciemam,
- no 1960.gada Ogres rajona Ķeguma ciematam.
 
1973.gada 17.martā kolhoza "Tome" zemi pievienoja Rīgas rajona kolhozam "Sarkanais strēlnieks", vēlāk pārveidoja paju sabiedrībā "Daugmale", bet iestādes un iedzīvotāju aprūpe palika Ogres rajona Ķeguma ciematam. 
Tagad Tome kā Ķeguma pilsētas lauku teritorija ir Ķeguma novada sastāvdaļa.
 
Šādā situācijā (kā poga pie dažādiem mēteļiem) republikā ir retais novads. Izmaiņām un gadiem ejot, iedzīvotāji saglabājuši kultūras un sadzīves tradīcijas, novada vēsturi. Senāk visi tomēnieši bijuši savstarpēji radi.
Materiāls tapis sadarbībā ar novadpētnieci Rutu Andersoni

Fakti par novadu

Platība
490 km2
Iedzīvotāju skaits
5884
Pašvaldības ceļu garums
244 km
Nodarbinātības procents
95 %

Noderīgas saites